Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas iekļaujošas sabiedrības attīstības virzienu regulē dažādi normatīvie akti, kas balstīti pasaulē atzītās normās.
Šādas sabiedrības stiprināšanas un uzlabošanas principi ir minēti valsts politiskajās, labklājības un veselības vadlīnijās. Gadiem tiek veidotas dažādas kampaņas, veikti pētījumi un izstrādātas vadlīnijas, tomēr ir jomas, kurās pārmaiņas notiek ļoti lēni.
Ar diskrimināciju, stigmatizāciju un sociālo atstumtību cilvēkiem ar invaliditāti un viņu tuviniekiem joprojām bieži nākas sastapties ikdienas situācijās.
Kādi ir roblēmas stagnācijas iemesli vēsturiskā kontekstā?
Kā sabiedrības attīstības procesi ietekmē citādā pieņemšanu vai nepieņemšanu?
Ko mēs varam darīt lai situācija kļūtu labāka?
Kas ir nespējas jeb invaliditātes studijas?
Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes meklējām kopā ar Viesturu Kleinbergu, Agitu Lūsi, Ilzi Dūmiņu, Kristīni Veispali un Andu Lāci.
Paldies Ievai Astahovskai, Latvian Centre for Contemporary Art – LCCA, Rīgas mākslas telpas lieliskajām komandām.
Sarunu klātienē uzmanīgi klausījās arī Kristers Rosnis.
Skaties sarunas ierakstu šeit.
Foto: ekrānšāviņš no lsm.lv.